4. Bet kad parādījās Dieva, mūsu Pestītāja, labsirdība un cilvēkmīlestība,
5. Tad Viņš mūs izglāba ne mūsu taisnīgo darbu dēļ, kurus padarījām, bet savas žēlsirdības dēļ, caur atdzimšanu ūdenī un atjaunošanos Svētajā Garā,
6. Ko Viņš bagātīgi izlēja pār mums caur mūsu Pestītāju Jēzu Kristu,
7. Lai, attaisnoti Viņa žēlastībā, mēs kļūtu cerētās mūžīgās dzīves mantinieki.
8. Šis ir patiess vārds; un es gribu, ka tu to apstiprinātu, lai tie, kas uz Dievu tic, censtos darīt labus darbus. Tas cilvēkiem ir labi un derīgi.
9. Bet izvairies no neprātīgajiem strīdiem un cilts jautājumiem, un ķildām, un bauslības kariem, jo tie ir nederīgi un tukši.
10. Vienreiz un otrreiz pamācījis, izvairies arī no cilvēka, kas piekrīt maldu mācībām,
11. Jo tu zini, ka tāds ir atkritējs un grēko. Tas pazudina pats sevi.
12. Kad aizsūtīšu pie tevis Artemu vai Tihiku, tad steidzies atnākt pie manis Nikopolē, jo tur nolēmu pārziemot.
13. Likuma pratēju Zēnasu un Apollu izsūti iepriekš un rūpējies, lai viņiem nekā netrūktu!
14. Lai nepaliktu bezauglīgi, arī mūsu ļaudīm jāmācās palīdzēt ar labiem darbiem tur, kur tas nepieciešams.
15. Tevi sveicina visi, kas pie manis. Sveicini tos, kas ticībā mūs mīl! Dieva žēlastība lai ir ar jums visiem! Amen.