3. Un augstie priesteri Viņu apsūdzēja daudzās lietās.
4. Bet Pilāts atkal jautāja Viņam, sacīdams: Vai Tu nekā neatbildi? Lūk, cik smagi viņi Tevi apsūdz!
5. Bet Jēzus neatbildēja vairs nekā, tā ka Pilāts brīnījās.
6. Bet svētkos viņš mēdza tiem atlaist vienu cietumnieku, kuru tie prasīja.
7. Bet bija viens, vārdā Baraba, kas ar dumpiniekiem bija sagūstīts un kas dumpī bija izdarījis slepkavību.
8. Un ļaužu pūlis, sanācis augšā, sāka prasīt, lai viņš tiem dara kā vienmēr.
9. Bet Pilāts atbildēja viņiem un sacīja: Vai jūs vēlaties, lai jums atlaižu jūdu Ķēniņu?
10. Jo viņš zināja, ka augstie priesteri aiz skaudības Viņu nodevuši.
11. Bet augstie priesteri kūdīja pūli, lai labāk tiem atlaiž Barabu.
12. Bet Pilāts atkal uzrunāja viņus un sacīja: Ko tad jūs vēlaties, lai es daru ar jūdu Ķēniņu?
13. Bet tie atkal kliedza: Sit Viņu krustā!
14. Bet Pilāts sacīja viņiem: Ko tad Viņš ļaunu darījis? Bet tie vēl vairāk kliedza: Sit Viņu krustā!
15. Bet Pilāts, vēlēdamies ļaudīm iztapt, atlaida tiem Barabu, bet Jēzu šaustīja un nodeva, lai Viņu sistu krustā.
16. Bet kareivji ieveda Viņu tiesas pagalmā un sasauca kopā visu pulku.
17. Un tie apģērba Viņu purpura tērpā un, nopinuši ērkšķu kroni, uzlika to Viņam.