36. Un arī mirt viņi vairs nevarēs, jo tie līdzīgi eņģeļiem; un viņi ir Dieva bērni, jo tie ir augšāmcelšanās bērni.
37. Bet ka miroņi celsies augšām, uz to norādīja arī Mozus pie ērkšķu krūma, kur viņš sacīja: Kungs ir Ābrahama Dievs un Īzāka Dievs, un Jēkaba Dievs.
38. Bet Viņš nav mirušo, bet dzīvo Dievs, jo Viņam visi dzīvo.
39. Bet daži rakstu mācītāji atbildēja Viņam, sacīdami: Mācītāj, Tu labi pateici.
40. Un tie neuzdrošinājās vairs neko Viņam jautāt.
41. Bet Viņš tiem sacīja: Kā tad saka, ka Kristus ir Dāvida Dēls?
42. Un pats Dāvids psalmu grāmatā saka: Kungs sacīja manam Kungam: sēdies pie manas labās rokas,
43. Iekams es Tavus ienaidniekus lieku par pakāju Tavām kājām. (Ps.109,1)
44. Tātad Dāvids sauc Viņu par Kungu; un kā tad Viņš tā dēls?
45. Bet Viņš, visai tautai dzirdot, sacīja saviem mācekļiem:
46. Sargieties no rakstu mācītājiem, kas vēlas staigāt garajos svārkos un mīl sveicienus laukumos, un pirmos sēdekļus sinagogās, un ieņemt goda vietas mielastos,
47. Kas, izlikdamies garas lūgšanas skaitām, aprij atraitņu mājas! Šie saņems lielāku sodu.