18. Ja mantojums nāk ar likumu, tad jau ne ar solījumu, bet Ābrahamam Dievs to dāvināja ar apsolījumu.
19. Kāda tad nozīme likumam? To eņģeli pavēlējuši ar starpnieka roku, tas izdots pārkāpuma dēļ, kamēr nāks Atvase, uz kuru attiecas solījumi.
20. Kur viens, tur starpnieka nav. Bet Dievs ir viens.
21. Vai tad likums ir pret Dieva apsolījumiem? Nekādā ziņā! Jo ja būtu dots likums, kas spēj darīt dzīvu, tad patiesi attaisnošana nāktu ar likumu.
22. Bet Raksti ir visu ieslēguši grēkā, lai apsolījums tiktu dots ticīgajiem ticībā uz Jēzu Kristu.
23. Bet pirms nāca ticība, mēs, ieslēgti zem likuma, tikām uzglabāti ticībai, kura bija jāpasludina.
24. Tātad likums bija mūsu audzinātājs Kristum, lai mēs ticībā tiktu attaisnoti.
25. Bet mēs, atnākot ticībai, audzinātājam neesam vairs padoti.
26. Jūs visi esat Dieva bērni ticībā uz Jēzu Kristu,
27. Jo visi, kas esat kristīti Kristus vārdā, esat tērpušies Kristū.