1. Bet man ir lieki rakstīt jums par palīdzības darbu svētajiem.
2. Jo es pazīstu jūsu centīgo garu, par ko es jūs cildināju maķedoniešiem. Arī Ahaja no pagājuša gada bijusi sagatavota, bet jūsu centība pamudinājusi daudzus citus.
3. Bet es nosūtīju brāļus, lai jūs (kā jau sacīju) būtu sagatavoti un mūsu dižošanās par jums šinī ziņā nebūtu tukša;
4. Lai tad, ja maķedonieši kopā ar mani atnāktu un atrastu jūs nesagatavotus, mums (neteiksim jums) nebūtu jānosarkst šīs lietas dēļ.
5. Tāpēc man šķita, ka ir nepieciešami lūgt brāļus, lai viņi jau iepriekš aiziet pie jums un lai sagatavo šo apsolīto svētību tā, ka tā būtu gatava kā svētība, bet ne kā skopums.
6. Bet to es saku: kas skopi sēj, tas skopi pļaus; un kas svētīgi sēj, tas svētīgi pļaus.
7. Katrs lai dara, kā viņš savā sirdī apņēmies, ne skumdams un ne spiests, jo augstsirdīgu devēju Dievs mīl.
8. Bet Dievs ir spējīgs dot jums bagātīgi visādas žēlastības, lai jums vienmēr visā būtu visāda pārticība un jūs būtu bagāti visādiem labiem darbiem.
9. Kā rakstīts: Viņš ir izbēris, devis nabagiem, Viņa taisnība paliek mūžīgi mūžos. (Ps 111,9)