15. Es nesaprotu, ko daru: jo es nedaru labu, ko gribu, bet es daru ļaunu, ko ienīstu.
16. Bet ja es daru to, ko negribu, tad es piekrītu likumam, ka tas ir labs.
17. Bet tagad jau ne es to daru, bet grēks, kas manī mājo.
18. Jo es zinu, ka labais manī, tas ir, manā miesā, nemājo. Man ir tieksme labu gribēt, bet labā izpildīšanu es sevī neatrodu.
19. Jo es nedaru labo, ko vēlos, bet daru ļauno, ko nevēlos.
20. Bet ja es daru to, ko nevēlos, tad jau ne es to daru, bet grēks, kas manī mājo.
21. Tātad es atrodu likumu, kas tad, kad gribu labu darīt, tuvojas man ar ļaunu: