12. Likums gan ir svēts, un bauslība ir svēta un taisnīga, un laba.
13. Vai tad tas, kas labs, man atnesis nāvi? Nekādā ziņā! Bet grēks, lai parādītos kā grēks, izmantodams labo, man atnesa nāvi, lai grēks, pateicoties likumam, kļūtu pār mēru grēcīgs.
14. Jo mēs zinām, ka likums ir garīgs, bet es, grēkam pārdots, esmu miesīgs.
15. Es nesaprotu, ko daru: jo es nedaru labu, ko gribu, bet es daru ļaunu, ko ienīstu.
16. Bet ja es daru to, ko negribu, tad es piekrītu likumam, ka tas ir labs.
17. Bet tagad jau ne es to daru, bet grēks, kas manī mājo.
18. Jo es zinu, ka labais manī, tas ir, manā miesā, nemājo. Man ir tieksme labu gribēt, bet labā izpildīšanu es sevī neatrodu.
19. Jo es nedaru labo, ko vēlos, bet daru ļauno, ko nevēlos.
20. Bet ja es daru to, ko nevēlos, tad jau ne es to daru, bet grēks, kas manī mājo.
21. Tātad es atrodu likumu, kas tad, kad gribu labu darīt, tuvojas man ar ļaunu:
22. Jo iekšējais cilvēks priecājas par Dieva likumu,
23. Bet citu likumu es redzu savos locekļos. Tas karo pret mana prāta likumu un pakļauj mani grēka likumam, kas ir manos locekļos.