46. Bet ap devīto stundu Jēzus sauca stiprā balsī, sacīdams: Eli, Eli, lema sabahtani? Tas ir: Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani atstāji?
47. Bet daži, kas tur stāvēja, to dzirdēdami, teica: Viņš sauc Eliju.
48. Un tūdaļ viens no tiem aizskrēja, paņēma sūkli, piesūcināja to etiķī, uzsprauda niedrē un deva Viņam dzert.
49. Bet citi sacīja: Pagaidi, redzēsim, vai Elijs nāks Viņu glābt.
50. Bet Jēzus atkal sauca skaļā balsī un atdeva savu garu.
51. Un, lūk, svētnīcas priekškars pārplīsa divās daļās no augšas līdz apakšai, un zeme trīcēja, un klintis plīsa,
52. Un kapi atvērās, un daudz svēto miesas, kas dusēja, uzcēlās no miroņiem.
53. Un pēc Viņa augšāmcelšanās tie izgāja no kapiem, nāca svētajā pilsētā un parādījās daudziem.
54. Bet virsnieks un tie, kas ar Viņu bija, sargāja Jēzu un, redzēdami zemestrīci un visu, kas notika, ļoti izbijās un sacīja: Patiesi, Viņš bija Dieva Dēls.
55. Bet tur bija daudz sieviešu no tālienes, kas pavadīja Jēzu no Galilejas un kalpoja Viņam.