39. Bet garāmgājēji zaimoja Viņu, galvas kratīdami,
40. Un sacīja: Tu, kas noplēs Dieva svētnīcu un to trijās dienās atkal uzcel, atpestī pats sevi! Ja Tu esi Dieva Dēls, nokāp no krusta!
41. Tāpat augstie priesteri ar rakstu mācītājiem un vecākie izsmiedami sacīja:
42. Citiem Viņš palīdzēja, pats sev nevar palīdzēt. Ja Viņš ir Izraēļa ķēniņš, lai nokāpj tagad no krusta, un mēs ticēsim Viņam.
43. Viņš paļāvās uz Dievu, lai tagad glābj, ja Viņš to vēlas, jo Viņš sacījis: Es esmu Dieva Dēls.
44. Bet arī slepkavas, kas līdz ar Viņu bija krustos piesisti, tāpat nievāja Viņu.
45. Bet no sestās stundas tumsa iestājās pār visu zemi līdz pat devītajai stundai.
46. Bet ap devīto stundu Jēzus sauca stiprā balsī, sacīdams: Eli, Eli, lema sabahtani? Tas ir: Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani atstāji?
47. Bet daži, kas tur stāvēja, to dzirdēdami, teica: Viņš sauc Eliju.
48. Un tūdaļ viens no tiem aizskrēja, paņēma sūkli, piesūcināja to etiķī, uzsprauda niedrē un deva Viņam dzert.
49. Bet citi sacīja: Pagaidi, redzēsim, vai Elijs nāks Viņu glābt.
50. Bet Jēzus atkal sauca skaļā balsī un atdeva savu garu.
51. Un, lūk, svētnīcas priekškars pārplīsa divās daļās no augšas līdz apakšai, un zeme trīcēja, un klintis plīsa,
52. Un kapi atvērās, un daudz svēto miesas, kas dusēja, uzcēlās no miroņiem.