26. Starp jums tas tā nebūs. Bet kas no jums grib būt lielāks, tas lai ir jūsu sulainis!
27. Bet kas starp jums grib būt pirmais, tas lai ir jūsu kalps!
28. Jo Cilvēka Dēls nav atnācis, lai Viņam kalpotu, bet lai Viņš kalpotu un atdotu savu dzīvību daudzu atpestīšanai.
29. Un kad tie izgāja no Jērikas, daudz ļaužu sekoja viņiem.
30. Un, lūk, divi aklie, sēdot ceļmalā, dzirdēja Jēzu garām ejam, un viņi sauca, sacīdami: Kungs, Dāvida Dēls, apžēlojies par mums!
31. Bet ļaudis apsauca viņus, lai tie klusētu. Bet viņi vēl skaļāk sauca, sacīdami: Kungs, Dāvida Dēls, apžēlojies par mums!
32. Un Jēzus apstājās, pasauca viņus un sacīja: Ko jūs gribat, lai es jums daru?
33. Tie sacīja Viņam: Kungs, lai atdarās mūsu acis!
34. Bet Jēzum kļuva to žēl. Viņš pieskārās to acīm; un tūdaļ tie redzēja un sekoja Viņam.