2. Farizeji, to redzēdami, sacīja Viņam: Lūk, Tavi mācekļi dara to, ko sabatā nepienākas darīt!
3. Bet Viņš sacīja tiem: Vai jūs neesat lasījuši, ko darīja Dāvids un tie, kas bija ar viņu, kad tas bija izsalcis?
4. Kā viņš iegāja Dieva namā un ēda upura maizi, kuru viņam un arī tiem, kas ar viņu bija, ēst nepienācās, bet tikai vienīgi priesteriem?
5. Vai, atkal, jūs nelasījāt bauslībā, ka priesteri svētnīcā sabatā lauž sabata mieru un ir bezvainīgi?
6. Bet es jums saku: šeit ir lielāks nekā svētnīca.
7. Ja jūs saprastu, ko tas nozīmē: es vēlos žēlsirdību, bet ne upuri, tad jūs nekad nepazudinātu nevainīgos;
8. Jo Cilvēka Dēls ir arī sabata kungs.
9. Un Viņš aizgāja no turienes un iegāja viņu sinagogā.
10. Un, lūk, tur bija cilvēks ar nokaltušu roku. Lai Viņu apvainotu, tie jautāja Viņam, sacīdami: Vai sabatā atļauts dziedināt?
11. Bet Viņš sacīja tiem: Kurš cilvēks no jums, kam viena avs un tā sabatā iekrīt bedrē, neņemtu un neizvilktu to?
12. Cilvēks ir daudz labāks par avi. Tāpēc arī atļauts sabatā labu darīt.
13. Tad Viņš sacīja cilvēkam: Izstiep savu roku! Un viņš izstiepa; un tā bija kļuvusi vesela kā otra.
14. Bet farizeji, izgājuši ārā, sazvērējās pret Viņu, kā to nogalināt.
15. Jēzus, zinādams to, aizgāja no turienes. Un daudzi sekoja Viņam, un Viņš tos visus izdziedināja.
16. Un Viņš pavēlēja, lai tie Viņu neatklāj,
17. Lai izpildītos pravieša Isaja vārdi, kas saka: