25. Un Jēzus tam piedraudēja, sacīdams: Ciet klusu un izej no šī cilvēka!
26. Un nešķīstais gars, raustīdams viņu un kliegdams stiprā balsī, izgāja no tā.
27. Un visi brīnījās, viens otram jautādami un sacīdami: Kas ir tas? Kas tā par jaunu mācību, jo Viņam vara ļaunajiem gariem pavēlēt? Un tie Viņam paklausa.
28. Un Viņa cildināšana tūdaļ izpaudās visā Galilejas zemē.
29. Un nekavējoties viņi izgāja no sinagogas un kopā ar Jēkabu un Jāni gāja Pētera un Andreja namā.
30. Bet Sīmaņa sievasmāte gulēja drudzī, un tūdaļ tie pateica Viņam to.
31. Un Viņš piegāja un, paņēmis aiz rokas, piecēla to. Un tūdaļ drudzis viņu atstāja; un tā kalpoja viņiem.
32. Bet pie Viņa, vakaram iestājoties, kad saule bija norietējusi, atnesa visus slimniekus un ļaunā gara apsēstos.
33. Un visa pilsēta sapulcējās durvju priekšā.
34. Un Viņš daudzus izdziedināja, kas sirga ar dažādām slimībām; un Viņš izdzina daudz ļauno garu; un Viņš neļāva tiem runāt, jo tie Viņu pazina.
35. Un ļoti agri uzcēlies, Viņš izgāja un aizgāja tuksnešainā vietā; tur Viņš lūdza Dievu.
36. Un Sīmanis un tie, kas ar Viņu bija, sekoja Viņam.
37. Un kad tie Viņu atrada, tie sacīja Viņam: Visi Tevi meklē.
38. Un Viņš sacīja tiem: Iesim tuvējos ciemos un pilsētās, lai es tur sludinātu, jo tāpēc es esmu atnācis.
39. Un Viņš sludināja viņu sinagogās un visā Galilejā un izdzina ļaunos garus.
40. Un kāds spitālīgs atnāca pie Viņa un, ceļos nometies, lūdza Viņu, sacīdams Viņam: Ja Tu vēlies, Tu vari mani šķīstīt.
41. Bet Jēzus apžēlojās par to; Viņš izstiepa savu roku, pieskārās viņam un sacīja tam: Es gribu, topi šķīsts!
42. Un kad Viņš to pateica, tūdaļ spitālība no tā nozuda; un viņš kļuva tīrs.
43. Un Viņš tam piedraudēja un tūlīt to aizraidīja.