40. Un Viņš, to sacījis, tiem parādīja rokas un kājas.
41. Bet kad viņi priekā vēl neticēja un brīnījās, Viņš tiem sacīja: Vai jums ir šeit kas ēdams?
42. Un tie Viņam atnesa gabalu ceptas zivs un kāri medus.
43. Un kad Viņš to klātbūtnē bija ēdis, paņēmis atlikušo, viņš deva tiem.
44. Un Viņš tiem sacīja: Šie ir vārdi, ko es jums sacīju, vēl pie jums būdams, ka nepieciešami visam bija jāpiepildās, kas par mani rakstīts Mozus bauslībā un praviešos, un psalmos.
45. Tad Viņš tiem atvēra prātu, lai izprastu Rakstus.
46. Un Viņš tiem sacīja: Jo tā rakstīts un tā Kristum vajadzēja ciest un trešajā dienā no miroņiem augšāmcelties.
47. Un Viņa vārdā jāsludina grēku gandarīšana un grēku piedošana visām tautām, sākot ar Jeruzalemi.
48. Bet jūs esat liecinieki par šo visu.
49. Un es jums sūtu sava Tēva apsolīto, bet jūs palieciet pilsētā, kamēr tiksiet tērpti spēkā no augšienes!
50. Un Viņš tos izveda ārā līdz Betānijai, un savas rokas pacēlis, svētīja tos.
51. Un notika, ka Viņš, svētījot tos, attālinājās no tiem un pacēlās debesīs.
52. Bet tie pielūguši Viņu, lielā priekā atgriezās Jeruzalemē.
53. Un viņi vienmēr bija svētnīcā, godinādami un teikdami Dievu. Amen.