13. Bet Pilāts, sasaucis augstos priesterus un priekšniekus, un tautu,
14. Sacīja viņiem: Jūs atvedāt pie manis šo cilvēku, it kā Viņš būtu tautas kūdītājs; lūk, es Viņu izjautāju jūsu klātbūtnē un neatradu pie šī Cilvēka nevienas no tām vainām, kādās jūs Viņu apsūdzat;
15. Un Herods arī ne, jo es jūs aizsūtīju pie viņa un, lūk, nekas nav darīts, ar ko Viņš nāvi būtu pelnījis.
16. Tāpēc es Viņu sodīšu un atbrīvošu.
17. Bet svētkos viņam vajadzēja tiem vienu atbrīvot.
18. Bet viss pūlis kliedza, sacīdams: Nost šo, un atlaid mums Barabu,
19. Kas pilsētā kādas notikušās sacelšanās un slepkavības dēļ bija ielikts cietumā.
20. Un Pilāts, gribēdams Jēzu atbrīvot, atkal runāja viņiem,
21. Bet tie kliedza, sacīdami: Sit Viņu krustā, sit Viņu krustā!
22. Bet trešo reiz viņš tiem teica: Ko tad Viņš ļaunu darījis? Es nekādas vainas, kas pelna nāvi, pie Viņa neatrodu. Tāpēc es Viņu pārmācīšu un atlaidīšu.
23. Bet tie turpināja viņam uzmākties, skaļi kliedzot, pieprasīdami, lai Viņu sistu krustā; un viņu kliegšana pieņēmās.
24. Tad Pilāts nolēma izpildīt viņu lūgumu.
25. Un viņš tiem atbrīvoja to, kas slepkavības un sacelšanās dēļ bija ieslodzīts cietumā, ko tie bija lūguši, bet Jēzu nodeva viņu iegribai.
26. Un kad Viņu veda, tie aizturēja kādu Sīmani no Kirēnes, kas nāca no laukiem, un uzlika viņam krustu, lai nes to Jēzum pakaļ.
27. Bet Viņam sekoja liels pulks ļaužu un sieviešu, kas Viņu apraudāja un nožēloja.
28. Bet Jēzus, pagriezies pret tām, sacīja: Jeruzalemes meitas, neraudiet par mani, bet raudiet pašas par sevi un savu bērnu dēļ!
29. Jo nāks dienas, kad sacīs: Svētīgas neauglīgās un tā miesas, kas nav dzemdējušas, un krūtis, kas nav barojušas.