10. Bet augstie priesteri un rakstu mācītāji stāvēja un uzmācīgi Viņu apsūdzēja.
11. Tad Herods ar saviem kareivjiem, viņu nonicinājis, izsmiekla dēļ apģērba Viņu baltās drēbēs un aizsūtīja atpakaļ pie Pilāta.
12. Un tanī dienā Herods un Pilāts kļuva draugi, jo iepriekš viņi bija ienaidnieki savā starpā.
13. Bet Pilāts, sasaucis augstos priesterus un priekšniekus, un tautu,
14. Sacīja viņiem: Jūs atvedāt pie manis šo cilvēku, it kā Viņš būtu tautas kūdītājs; lūk, es Viņu izjautāju jūsu klātbūtnē un neatradu pie šī Cilvēka nevienas no tām vainām, kādās jūs Viņu apsūdzat;
15. Un Herods arī ne, jo es jūs aizsūtīju pie viņa un, lūk, nekas nav darīts, ar ko Viņš nāvi būtu pelnījis.
16. Tāpēc es Viņu sodīšu un atbrīvošu.
17. Bet svētkos viņam vajadzēja tiem vienu atbrīvot.
18. Bet viss pūlis kliedza, sacīdams: Nost šo, un atlaid mums Barabu,
19. Kas pilsētā kādas notikušās sacelšanās un slepkavības dēļ bija ielikts cietumā.
20. Un Pilāts, gribēdams Jēzu atbrīvot, atkal runāja viņiem,
21. Bet tie kliedza, sacīdami: Sit Viņu krustā, sit Viņu krustā!
22. Bet trešo reiz viņš tiem teica: Ko tad Viņš ļaunu darījis? Es nekādas vainas, kas pelna nāvi, pie Viņa neatrodu. Tāpēc es Viņu pārmācīšu un atlaidīšu.
23. Bet tie turpināja viņam uzmākties, skaļi kliedzot, pieprasīdami, lai Viņu sistu krustā; un viņu kliegšana pieņēmās.
24. Tad Pilāts nolēma izpildīt viņu lūgumu.