60. Bet Pēteris sacīja: Cilvēk, es nezinu, ko tu runā! Un tūdaļ, viņam vēl runājot, iedziedājās gailis.
61. Un Kungs pagriezās un uzlūkoja Pēteri. Un Pēteris atminējās Kunga vārdu, ko Viņš sacīja: Pirms gailis dziedās, tu mani trīsreiz noliegsi.
62. Un Pēteris, izgājis ārā, rūgti raudāja.
63. Un vīri, kas Viņu apsargāja, izsmēja un šaustīja Viņu.
64. Un tie apklāja Viņu, un sita Viņu sejā, un jautāja Viņam, sacīdami: Pravieto, kas ir tas, kas Tevi sita?
65. Un daudz citus zaimus tie teica Viņam.
66. Un kad uzausa diena, sapulcējās tautas vecākie un augstie priesteri, un rakstu mācītāji un aizveda Viņu savas augstās tiesas priekšā, sacīdami: Ja Tu esi Kristus, tad saki mums to!
67. Un Viņš tiem sacīja: Ja es jums teikšu, jūs man neticēsiet.
68. Bet ja es jautāšu, jūs neatbildēsiet un mani neatbrīvosiet,
69. Bet no šī laika Cilvēka Dēls sēdēs pie Dieva spēka labās rokas.
70. Tad visi sacīja: Tātad tu esi Dieva Dēls? Viņš teica: Jūs sakāt, ka es tas esmu.
71. Bet viņi sacīja: Kādas liecības mums vēl vajag? Jo mēs paši to dzirdējām no Viņa mutes.