34. Bet no tā viņi neko nesaprata; un šis vārds palika tiem apslēpts; un viņi neaptvēra to, kas tika runāts.
35. Bet notika, kad Viņš tuvojās Jērikai, kāds aklais sēdēja ceļmalā un ubagoja.
36. Un, kad viņš dzirdēja ļaužu pulku garām ejam, tas jautāja, kas tas ir.
37. Bet viņam pateica, ka Jēzus Nācarietis iet garām.
38. Tad viņš sauca, sacīdams: Jēzu, Dāvida Dēls, apžēlojies par mani!
39. Bet tie, kas gāja priekšā, norāja viņu, lai viņš ciestu klusu. Bet viņš vēl skaļāk sauca: Dāvida Dēls, apžēlojies par mani!
40. Tad Jēzus apstājies lika viņu atvest pie sevis. Un kad tas tuvojās, viņš jautāja tam,
41. Sacīdams: Ko tu gribi, lai es tev daru? Bet viņš sacīja: Kungs, lai es redzu!
42. Un Jēzus sacīja viņam: Topi redzīgs, tava ticība tevi glābusi.
43. Un tūdaļ viņš kļuva redzīgs un, Dievu godinādams, sekoja Viņam. Un visa tauta, to redzēdama, godināja Dievu.