25. Vieglāk kamielim iziet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva valstībā.
26. Tad tie, kas dzirdēja, sacīja: Un kas tad var kļūt pestīts?
27. Viņš tiem sacīja: Kas cilvēkiem nav iespējams, tas iespējams Dievam.
28. Bet Pēteris sacīja: Lūk, mēs visu atstājām un sekojām Tev.
29. Viņš tiem teica: Patiesi es jums saku: nav neviena, kas atstājis māju vai vecākus, vai brāļus, vai sievu, vai bērnus Dieva valstības dēļ
30. Un kas nesaņem daudz vairāk jau šinī laikā, bet nākošajā mūžā mūžīgo dzīvi.
31. Bet Jēzus ņēma tos divpadsmit sev līdz un sacīja viņiem: Lūk, mēs ejam uz Jeruzalemi; un viss izpildīsies, ko pravieši rakstījuši par Cilvēka Dēlu.
32. Jo Viņu nodos pagāniem un apsmies, un šaustīs, un apspļaudīs,
33. Un pēc šaustīšanas Viņu nonāvēs, bet trešajā dienā Viņš celsies augšām.
34. Bet no tā viņi neko nesaprata; un šis vārds palika tiem apslēpts; un viņi neaptvēra to, kas tika runāts.
35. Bet notika, kad Viņš tuvojās Jērikai, kāds aklais sēdēja ceļmalā un ubagoja.
36. Un, kad viņš dzirdēja ļaužu pulku garām ejam, tas jautāja, kas tas ir.
37. Bet viņam pateica, ka Jēzus Nācarietis iet garām.
38. Tad viņš sauca, sacīdams: Jēzu, Dāvida Dēls, apžēlojies par mani!
39. Bet tie, kas gāja priekšā, norāja viņu, lai viņš ciestu klusu. Bet viņš vēl skaļāk sauca: Dāvida Dēls, apžēlojies par mani!
40. Tad Jēzus apstājies lika viņu atvest pie sevis. Un kad tas tuvojās, viņš jautāja tam,