7. Bet viņiem nebija bērnu, jo Elizabete bija neauglīga; un abi bija veci gados.
8. Un notika, ka viņš savureiz pildīja priestera pienākumus Dieva priekšā,
9. Un viņam, pēc priestera paražas lozējot, bija jāiet Kunga svētnīcā kvēpināt;
10. Un visi daudzie ļaudis ārā lūdza Dievu kvēpināšanas stundā.
11. Tad viņam parādījās Kunga eņģelis, stāvot kvēpināšanas altāra labajā pusē.
12. Un Zaharijs, to redzēdams, izbijās, un viņu pārņēma bailes.
13. Bet eņģelis sacīja viņam: Nebīsties, Zaharij, jo tava lūgšana ir uzklausīta: tava sieva Elizabete dzemdēs tev dēlu un tu nosauksi viņu vārdā Jānis.
14. Un Tev būs prieks un līksmība, un daudzi priecāsies par viņa piedzimšanu.
15. Jo viņš būs liels Kunga priekšā; vīnu un reibinošus dzērienus viņš nedzers; un Svētais Gars viņu piepildīs jau mātes miesās.
16. Un daudzus Izraēļa bērnus viņš atgriezīs pie Kunga, viņu Dieva.
17. Un tas ies viņa priekšā Elija garā un spēkā, pievērsdams tēvu sirdis bērniem un neticīgos taisnīgo gudrībai, lai sagatavotu Kungam paklausīgu tautu.
18. Un Zaharijs sacīja eņģelim: Kā lai es to zinu? Jo es esmu vecs, un mana sieva arī gados.
19. Un eņģelis viņam atbildēja un sacīja: Es esmu Gabriels, kas stāv Dieva priekšā, un es esmu sūtīts, lai tev to sacītu un tev pasludinātu šo prieka vēsti.
20. Un, lūk, tu kļūsi mēms un nevarēsi runāt līdz tai dienai, kamēr tas notiks, tāpēc ka tu neticēji maniem vārdiem, kas savlaicīgi piepildīsies.
21. Un ļaudis gaidīja Zahariju un brīnījās, kāpēc viņš kavējas svētnīcā.
22. Bet viņš iznācis nevarēja tos uzrunāt; un tie noprata, ka viņš dievnamā redzējis parādību. Un viņš māja tiem un palika mēms.
23. Un notika, ka izbeidzās viņa kalpošanas laiks; un viņš aizgāja savās mājās.