64. Un te atdarījās viņa mute un mēle; un viņš runāja, godinādams Dievu.
65. Un bailes pārņēma visus viņu kaimiņus; un visas šīs ziņas izpaudās visā Jūdejas kalnājā.
66. Un visi, kas to dzirdēja, paturēja to savā sirdī, sacīdami: Kā jums šķiet, kas būs šis bērns, jo Dieva roka ir ar viņu?
67. Un Zaharijs, viņa tēvs, Svētā Gara piepildīts, pravietoja, sacīdams:
68. Godināts lai ir Kungs, Izraēļa Dievs, jo Viņš ir apmeklējis savu tautu un devis tai pestīšanu;
69. Un Viņš mums pacēla pestīšanas ragu pār sava kalpa Dāvida namu;
70. Kā Viņš runājis ar savu svēto praviešu muti, kas no mūžības;
71. Ka Viņš mūs atpestīs no mūsu ienaidniekiem un visu to rokām, kas mūs ienīst;
72. Lai pierādītu žēlsirdību mūsu tēviem un atcerētos savu svēto derību.
73. Zvērestu, ko Viņš zvērējis mūsu tēvam Ābrahamam un dod mums,
74. Lai mēs, izglābti no savu ienaidnieku rokām, bezbailīgi Viņam kalpotu
75. Svētumā un taisnībā Viņa priekšā visās mūsu mūža dienās.
76. Un tevi, bērniņ, sauks par Visaugstākā pravieti, jo tu iesi Kunga vaiga priekšā sagatavot Viņam ceļu,
77. Lai dotu pestīšanas atziņu Viņa ļaudīm to grēku piedošanai
78. Mūsu Dieva sirsnīgās žēlsirdības dēļ, ar kuru Auseklis no augšienes mūs uzlūkojis,