48. Jo viņš ir uzlūkojis savas kalpones pazemību; lūk, no šī brīža mani svētīgu teiks visas paaudzes,
49. Jo Varenais lielas lietas manī darījis; un svēts ir Viņa vārds.
50. Un viņa žēlsirdība paliek paaudžu paaudzēs tiem, kas Viņa bīstas.
51. Viņš parādīja varu ar savu elkoni, izklīdinādams lepnos savā sirdsprātā.
52. Viņš varenos gāza no troņiem un paaugstināja pazemīgos.
53. Izsalkušos viņš pildīja labumiem un bagātos atstāja tukšā.
54. Viņš uzņēma savu kalpu Izraēli, atminējies savu žēlsirdību,
55. Kā Viņš runājis mūsu tēviem, Ābrahamam un viņa pēctečiem mūžīgi.
56. Bet Marija palika pie viņas kādus trīs mēnešus un tad atgriezās savās mājās.
57. Bet Elizabetei pienāca laiks dzemdēt; un viņa dzemdēja dēlu,
58. Un viņas kaimiņi un radi, izdzirduši, ka Kungs viņai parādījis savu žēlastību, priecājās līdz ar viņu.
59. Un notika, ka astotajā dienā tie sanāca bērniņu apgraizīt un sauca to viņa tēva vārdā: Zaharijs.
60. Un viņa māte atbildēja un sacīja: Nekādā ziņā, bet viņš sauksies Jānis.
61. Un tie sacīja viņai: Taču nav neviena tavos rados, kas sauktos šinī vārdā.
62. Bet tie māja viņa tēvam, kā tas vēlētos viņu saukt.
63. Un viņš pieprasīja galdiņu un rakstīja: Viņa vārds ir Jānis. Un visi brīnījās.
64. Un te atdarījās viņa mute un mēle; un viņš runāja, godinādams Dievu.
65. Un bailes pārņēma visus viņu kaimiņus; un visas šīs ziņas izpaudās visā Jūdejas kalnājā.
66. Un visi, kas to dzirdēja, paturēja to savā sirdī, sacīdami: Kā jums šķiet, kas būs šis bērns, jo Dieva roka ir ar viņu?
67. Un Zaharijs, viņa tēvs, Svētā Gara piepildīts, pravietoja, sacīdams:
68. Godināts lai ir Kungs, Izraēļa Dievs, jo Viņš ir apmeklējis savu tautu un devis tai pestīšanu;