47. Un mans gars gavilē Dievā, manā Pestītājā,
48. Jo viņš ir uzlūkojis savas kalpones pazemību; lūk, no šī brīža mani svētīgu teiks visas paaudzes,
49. Jo Varenais lielas lietas manī darījis; un svēts ir Viņa vārds.
50. Un viņa žēlsirdība paliek paaudžu paaudzēs tiem, kas Viņa bīstas.
51. Viņš parādīja varu ar savu elkoni, izklīdinādams lepnos savā sirdsprātā.
52. Viņš varenos gāza no troņiem un paaugstināja pazemīgos.
53. Izsalkušos viņš pildīja labumiem un bagātos atstāja tukšā.
54. Viņš uzņēma savu kalpu Izraēli, atminējies savu žēlsirdību,
55. Kā Viņš runājis mūsu tēviem, Ābrahamam un viņa pēctečiem mūžīgi.
56. Bet Marija palika pie viņas kādus trīs mēnešus un tad atgriezās savās mājās.
57. Bet Elizabetei pienāca laiks dzemdēt; un viņa dzemdēja dēlu,
58. Un viņas kaimiņi un radi, izdzirduši, ka Kungs viņai parādījis savu žēlastību, priecājās līdz ar viņu.
59. Un notika, ka astotajā dienā tie sanāca bērniņu apgraizīt un sauca to viņa tēva vārdā: Zaharijs.