36. Un, lūk, tava radiniece Elizabete, kuru sauc par neauglīgo, savā vecumā ieņēma dēlu un staigā sestajā mēnesī.
37. Jo Dievam neviena lieta nav neiespējama.
38. Bet Marija sacīja: Lūk, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda! Un eņģelis no viņas aizgāja.
39. Bet Marija, tanīs dienās cēlusies, steigšus aizgāja kalnos, jūdu pilsētā.
40. Un viņa, iegājusi Zaharija namā, sveicināja Elizabeti.
41. Un notika, ka Elizabetei, Marijas sveicināšanu dzirdot, bērniņš priecīgi sakustējās viņas miesās; un Elizabete piepildījās Svētā Gara;
42. Un viņa skaļā balsī sauca un sacīja: Tu esi svētīta starp sievietēm, un svēts ir tavas miesas auglis!
43. Un no kurienes man tas, ka mana Kunga māte nāk pie manis?
44. Jo, lūk, tiklīdz tava sveicināšanas balss atskanēja manās ausīs, bērniņš līksmībā sakustējās manās miesās.
45. Un svētīga tu esi ticēdama, ka tas izpildīsies, ko Kungs tev sacījis.
46. Un Marija sacīja: Augsti slavē Kungu mana dvēsele.
47. Un mans gars gavilē Dievā, manā Pestītājā,
48. Jo viņš ir uzlūkojis savas kalpones pazemību; lūk, no šī brīža mani svētīgu teiks visas paaudzes,
49. Jo Varenais lielas lietas manī darījis; un svēts ir Viņa vārds.
50. Un viņa žēlsirdība paliek paaudžu paaudzēs tiem, kas Viņa bīstas.
51. Viņš parādīja varu ar savu elkoni, izklīdinādams lepnos savā sirdsprātā.
52. Viņš varenos gāza no troņiem un paaugstināja pazemīgos.
53. Izsalkušos viņš pildīja labumiem un bagātos atstāja tukšā.
54. Viņš uzņēma savu kalpu Izraēli, atminējies savu žēlsirdību,
55. Kā Viņš runājis mūsu tēviem, Ābrahamam un viņa pēctečiem mūžīgi.
56. Bet Marija palika pie viņas kādus trīs mēnešus un tad atgriezās savās mājās.