29. To izdzirdusi, tā iztrūkās no viņa valodas un domāja: kas tā par sveicināšanu?
30. Bet eņģelis viņai sacīja: Nebīsties, Marija, jo tu esi atradusi žēlastību pie Dieva.
31. Lūk, tu kļūsi grūta miesās un dzemdēsi Dēlu, un nosauksi Viņu vārdā Jēzus.
32. Un Viņš būs liels un sauksies Visaugstākā Dēls, un Dievs Kungs dos Viņam tēva Dāvida troni, un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi,
33. Un Viņa valstībai nebūs gala.
34. Bet Marija sacīja eņģelim: Kā tas var notikt, jo es vīra nezinu?
35. Un eņģelis atbildēja un sacīja viņai: Svētais Gars nāks pār tevi, un Visaugstākā spēks tevi apēnos. Tāpēc arī Svētais, kas no tevis dzims, sauksies Dieva Dēls.
36. Un, lūk, tava radiniece Elizabete, kuru sauc par neauglīgo, savā vecumā ieņēma dēlu un staigā sestajā mēnesī.
37. Jo Dievam neviena lieta nav neiespējama.
38. Bet Marija sacīja: Lūk, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda! Un eņģelis no viņas aizgāja.
39. Bet Marija, tanīs dienās cēlusies, steigšus aizgāja kalnos, jūdu pilsētā.
40. Un viņa, iegājusi Zaharija namā, sveicināja Elizabeti.
41. Un notika, ka Elizabetei, Marijas sveicināšanu dzirdot, bērniņš priecīgi sakustējās viņas miesās; un Elizabete piepildījās Svētā Gara;
42. Un viņa skaļā balsī sauca un sacīja: Tu esi svētīta starp sievietēm, un svēts ir tavas miesas auglis!
43. Un no kurienes man tas, ka mana Kunga māte nāk pie manis?
44. Jo, lūk, tiklīdz tava sveicināšanas balss atskanēja manās ausīs, bērniņš līksmībā sakustējās manās miesās.
45. Un svētīga tu esi ticēdama, ka tas izpildīsies, ko Kungs tev sacījis.
46. Un Marija sacīja: Augsti slavē Kungu mana dvēsele.
47. Un mans gars gavilē Dievā, manā Pestītājā,