37. Bet beidzamajā lielajā svētku dienā Jēzus stāvēja un sauca, sacīdams: Kam slāpst, lai nāk pie manis un dzer!
38. Kas uz mani tic, no tā iekšienes, kā sacīts Rakstos, plūdīs dzīvā ūdens straumes (Is.12,3).
39. Bet to Viņš sacīja par Garu, ko saņems tie, kas uz Viņu tic, jo Gars vēl nebija dots, tāpēc ka Jēzus vēl nebija pagodināts.
40. Kad daži no ļaudīm dzirdēja Viņa runu, tie sacīja: Patiesi Viņš ir pravietis.
41. Citi sacīja: Viņš ir Kristus. Bet citi teica: Vai Kristus nāk no Galilejas?
42. Vai Rakstos nav sacīts, ka Kristus nāk no Dāvida cilts un no Betlēmes miesta, kur bija Dāvids?
43. Tā ļaudīs izcēlās šķelšanās Viņa dēļ.
44. Un daži no tiem gribēja Viņu apcietināt, bet rokas neviens Viņam nepielika.
45. Tad kalpi atgriezās pie augstajiem priesteriem un farizejiem; un tie sacīja viņiem: Kāpēc jūs Viņu neatvedāt?
46. Kalpotāji atbildēja: Nekad cilvēks nav tā runājis, kā šis Cilvēks.
47. Tad farizeji atbildēja viņiem: Vai arī jūs esat apmāti?
48. Vai tad kāds no priekšniekiem un farizejiem tic uz Viņu?
49. Bet šis pūlis, kas nezina bauslību, lai ir nolādēts!
50. Nikodēms, kas bija viens no tiem, kas naktī bija nācis pie Viņa, sacīja tiem:
51. Vai mūsu likums tiesā cilvēku, ja iepriekš neuzklausa viņu pašu un neuzzina, ko viņš darījis?