28. Tad sieviete atstāja savu ūdenstrauku, aizgāja uz pilsētu un sacīja turienes ļaudīm:
29. Nāciet un skatieties cilvēku, kas man visu pateica, ko esmu darījusi! Vai Viņš nav Kristus?
30. Tad tie aizgāja no pilsētas un nogāja pie Viņa.
31. Tanī laikā mācekļi lūdza Viņu, sacīdami: Rabbi, ēd!
32. Bet Viņš tiem sacīja: Man ir barība, ko ēst, ko jūs nepazīstat.
33. Tad mācekļi runāja savā starpā: Vai kāds Viņam atnesis ēst?
34. Jēzus sacīja viņiem: Mana barība ir izpildīt Tā gribu, kas mani sūtījis, lai es pabeigtu Viņa darbu.
35. Vai jūs nesakāt: Vēl četri mēneši, tad nāk pļauja. Lūk, es saku jums: paceliet savas acis un skatiet druvas, jo tās jau baltas pļaujai!
36. Un pļāvējs saņem algu un savāc augļus mūžīgai dzīvei, lai kopīgi priecātos sējējs un pļāvējs.
37. Jo še piepildās vārds, ka cits ir, kas sēj, un cits, kas pļauj.
38. Es jūs sūtīju pļaut to, ko jūs neesat iestrādājuši. Citi strādāja, bet jūs iegājāt viņu darbā.
39. Bet daudzi šās pilsētas samarieši ticēja Viņam sievietes vārdu dēļ, kas deva liecību: Viņš man visu pateica, ko biju darījusi.
40. Kad samarieši atnāca pie Viņa, tie lūdza Viņu palikt pie tiem, un Viņš palika tur divas dienas.
41. Un vēl lielāks vairums uz Viņu ticēja Viņa vārdu dēļ.
42. Un viņi sacīja sievietei: Ne jau tavas runas dēļ mēs ticam, jo paši mēs dzirdējām un uzzinājām, ka Viņš ir patiesi pasaules Pestītājs.
43. Bet pēc divām dienām Viņš aizgāja no turienes un devās uz Galileju;
44. Jo pats Jēzus apliecināja, ka pravietis savā tēvijā netiek cienīts.
45. Kad Viņš nonāca Galilejā, tad galilejieši uzņēma Viņu, jo tie visu bija redzējuši, ko Viņš svētkos darīja Jeruzalemē, jo paši bija svētkos.