10. Vai es meklēju cilvēku vai Dieva labvēlību? Vai es cenšos cilvēkiem izpatikt? Ja es arī tagad cilvēkiem izpatiktu, tad es nebūtu Kristus kalps.
11. Pasludinu jums, brāļi, ka evaņģēlijs, ko es jums pasludināju, nav no cilvēkiem,
12. Jo es pieņēmu to un iemācījos ne no cilvēka, bet no Jēzus Kristus caur atklāsmi.
13. Jūs jau dzirdējāt par manu iepriekšējo dzīves veidu jūdu ticībā, ka es pārmērīgi vajāju Dieva Baznīcu un apkaroju to,
14. Un kā es jūdu ticībā pārspēju daudzus sava vecuma ļaudis savā tautā, būdams centīgāks savu tēvu paražās.
15. Bet kad Tam, kas mani no manas mātes miesām izredzējis un savā žēlastībā aicinājis, labpatika
16. Atklāt man savu Dēlu, lai es Viņu sludinātu pagāniem, tad es tūdaļ nepievērsos miesai un asinīm,
17. Negāju arī uz Jeruzalemi pie tiem, kas jau pirms manis bija apustuļi, bet es aizgāju uz Arābiju un atkal atgriezos atpakaļ Damaskā.
18. Tikai vēlāk, pēc trim gadiem es aizgāju uz Jeruzalemi, lai redzētu Pēteri, un paliku pie viņa piecpadsmit dienas.
19. Tad no citiem apustuļiem es nevienu neredzēju, tikai Jēkabu, Kunga brāli.
20. Bet ko es jums rakstu, lūk, Dievs to zina, ka es nemeloju.