18. Tumsība aptumšojusi viņu prātu; nezināšana, kas viņos ir to cietsirdības dēļ, atsvešinājusi tos no Dieva dzīvības.
19. Izmisumā tie nodevušies netiklībai, visādiem nekrietniem darbiem, mantkārībai.
20. Bet tā jūs nemācījāties Kristu pazīt;
21. Ja jūs par Viņu dzirdējāt un Viņā esat mācīti Jēzus patiesībā,
22. Tad jums jāatmet agrākā dzīve un vecais cilvēks, kas, savu kārību pievilts, iet bojā.
23. Bet atjaunojieties savā prātā un garā,
24. Un ietērpieties jaunā cilvēkā, kas radīts pēc Dieva līdzības taisnībā un patiesības svētumā!
25. Tāpēc atmetiet melus un katrs runājiet savam tuvākajam patiesību, jo mēs savstarpēji esam locekļi!
26. Dusmojieties, bet negrēkojiet! Saule lai nenoriet pār jūsu dusmām!
27. Nedodiet vietu ļaunajam garam!
28. Kas zadzis, lai vairs nezog, bet labāk lai strādā, darīdams savām rokām kaut ko labu, lai būtu iespēja palīdzēt trūkumcietējiem.
29. No jūsu mutes lai nenāk neviena ļauna runa, bet gan laba, kas stiprina ticībā un nes svētību klausītājiem!
30. Un neapbēdiniet Dieva Svēto Garu, kurā jūs esat apzīmogoti atpestīšanas dienai!
31. Katrs sarūgtinājums un dusmas, un bardzība, un kliegšana, un zaimi, un katrs ļaunums lai ir tālu no jums!
32. Bet esiet viens pret otru laipni un žēlsirdīgi! Piedodiet cits citam, tāpat kā arī Dievs Kristū jums ir piedevis.