7. Bet ja kalpošanai nāvei, kas burtiem bija iekalta akmenī, bija tāda godība, ka Izraēļa bērni nevarēja skatīties Mozus sejā viņa vaiga spožuma dēļ, kas bija pārejošs,
8. Vai tad gara kalpošanai nebūs daudz lielāka godība?
9. Ja jau pazudināšanas kalpošanai ir sava godība, tad daudz vairāk šī godība pārpilnībā ir taisnības kalpošanai.
10. Toreizējā godība vairs nav godība šīs pārlieku lielās godības dēļ.
11. Ja jau iznīcīgajam ir sava godība, tad jo vairāk godība ir tam, kas paliek.
12. Tā kā mums ir tāda cerība, mēs rīkojamies lielā paļāvībā
13. Un ne kā Mozus, kas apsedza savu vaigu, lai Izraēļa bērni neredzētu viņa sejā to, kam jāizzūd.
14. Bet viņu prāts ir nocietināts. Jo līdz pat šai dienai, lasot Veco Derību, tas pats aizsegs paliek neatsegts (jo ar Kristu tas izzūd).
15. Bet līdz šai dienai, kad lasa Mozu, sega paliek pārklāta pār viņu sirdīm.
16. Bet tikko kāds atgriežas pie Kunga, sega tiek noņemta.
17. Kungs ir Gars; bet kur Kunga Gars, tur brīvība.
18. Un mēs visi, kad atklātām sejām skatāmies Kunga godībā, it kā no Kunga Gara tiekam pārveidoti tanī pat attēlā no spožuma spožumā.