2. Vecākas sievietes - kā mātes, jaunākas - kā māsas visā šķīstībā!
3. Godā atraitnes, kuras ir īstas atraitnes!
4. Bet ja kādai atraitnei ir bērni vai bērnu bērni, tad lai tā vispirms mācās valdīt savu māju un parādīt pateicību saviem vecākiem, jo tā tas Dievam patīk.
5. Bet kas ir īsta atraitne un vientule, lai cer uz Dievu un paliek lūgšanās un aizlūgumos nakti un dienu!
6. Jo, kas dzīvo izpriecās, tā, dzīva būdama, ir mirusi.
7. Arī to piekodini, lai tās būtu nevainojamas!
8. Bet ja kāds nerūpējas par savējiem, sevišķi par mājiniekiem, tas noliedz ticību un ir ļaunāks par neticīgo.
9. Atraitnēs jāuzņem tāda, kas ir vismaz sešdesmit gadus veca un ir bijusi viena vīra sieva,
10. Kas pazīstama ar labiem darbiem: ja viņa bērnus uzaudzinājusi, bijusi viesmīlīga, ja svētajiem kājas mazgājusi, ja tā palīdzējusi cietējiem un bijusi centīga ikkatrā labā darbā.
11. Bet jaunākas atraitnes noraidi, jo, ja tās, pretodamās Kristum, iestieg baudkārē, tad viņas grib precēties.
12. Tās pelna nosodīšanu, jo pirmo uzticību lauzušas.
13. Turklāt viņas mācās dīkā staigāt no mājas uz māju, un ne tikai dīkā, bet ir arī pļāpīgas un vīzdegunīgi runā ko nevajag.
14. Tāpēc es vēlos, lai jaunākās precētos, dzemdētu bērnus, pārvaldītu mājas un nedotu pretiniekam nekādu iemeslu nievāšanai.
15. Jo dažas jau novēršas, lai sekotu sātanam.
16. Ja kādam ticīgajam jārūpējas par atraitnēm, tad lai apgādā tās un lai netiek apgrūtināta draudze, kurai jāpalīdz īstajām atraitnēm.