5. Viņas kājas virzās pazemē nāvei pretī, viņas gaitas noved kapa tumsā.
6. Viņa neievēro dzīvības ceļu, grīļodamās sper soļus viņas kājas un nezina, kurp aiziet.
7. Tad nu uzklausiet mani labi uzmanīgi, mani bērni, un necentieties izvairīties no manas mutes vārdiem!
8. Lai tavi ceļi būtu tālu projām no viņas un netuvojas viņas nama durvīm,
9. lai tu nepamestu savu godu svešinieku priekšā un nezaudētu savu dzīvību no laulības pārkāpējas sievas saniknotā vīra rokas,
10. lai svešinieki neiedzīvojas no tava īpašuma, lai tava darba augļi nenāk par svētību svešam namam,
11. un lai tev nebūtu pēc tam jāvaid, kad tu būsi izšķiedis savu mantu un novājinājis savu miesu,
12. un lai tev nebūtu jāsaka:"Kā gan es ienīdu kādreiz manis izpelnīto pārmācību, un kā mana sirds šķendējās par man uzlikto sodu,
13. kā es neklausīju savu skolotāju vārdiem un nenoliecu savu ausi tiem pretī, kas mani mācīja!
14. Es esmu gandrīz iestidzis bezgalīgā nelaimē visu ļaužu un visas tautas priekšā!"
15. Dzer ūdeni pats no savas bedres, un lai tavas upes iztek no tava paša akas!
16. Jeb vai tavi avoti lai aiztek projām un tavu strautu ūdeņi izgāžas uz ielām?