26. tie pacēlās augšup pret debesīm un nogrima atkal dzelmē, tā ka viņu dvēsele trīcēja izmisumā un bailēs.
27. Tie viņus mētāja un svaidīja kā dzēruma pilnus, visa viņu gudrība bija galā.
28. Tad viņi piesauca To Kungu savās bēdās, un Viņš izglāba viņus no viņu bailēm.
29. Viņš apklusināja vētru, ka norima viļņi.
30. Viņi priecājās, ka iestājās klusums, un Viņš ieveda viņus iecerētajā ostā.
31. Viņi lai pateicas Tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērniem,