Nodaļas

  1. 1
  2. 2
  3. 3
  4. 4
  5. 5
  6. 6
  7. 7
  8. 8
  9. 9
  10. 10
  11. 11
  12. 12
  13. 13
  14. 14
  15. 15
  16. 16
  17. 17
  18. 18
  19. 19
  20. 20
  21. 21
  22. 22
  23. 23
  24. 24
  25. 25
  26. 26
  27. 27
  28. 28
  29. 29
  30. 30
  31. 31
  32. 32
  33. 33
  34. 34
  35. 35
  36. 36
  37. 37
  38. 38
  39. 39
  40. 40
  41. 41
  42. 42
  43. 43
  44. 44
  45. 45
  46. 46
  47. 47
  48. 48
  49. 49
  50. 50
  51. 51
  52. 52
  53. 53
  54. 54
  55. 55
  56. 56
  57. 57
  58. 58
  59. 59
  60. 60
  61. 61
  62. 62
  63. 63
  64. 64
  65. 65
  66. 66
  67. 67
  68. 68
  69. 69
  70. 70
  71. 71
  72. 72
  73. 73
  74. 74
  75. 75
  76. 76
  77. 77
  78. 78
  79. 79
  80. 80
  81. 81
  82. 82
  83. 83
  84. 84
  85. 85
  86. 86
  87. 87
  88. 88
  89. 89
  90. 90
  91. 91
  92. 92
  93. 93
  94. 94
  95. 95
  96. 96
  97. 97
  98. 98
  99. 99
  100. 100
  101. 101
  102. 102
  103. 103
  104. 104
  105. 105
  106. 106
  107. 107
  108. 108
  109. 109
  110. 110
  111. 111
  112. 112
  113. 113
  114. 114
  115. 115
  116. 116
  117. 117
  118. 118
  119. 119
  120. 120
  121. 121
  122. 122
  123. 123
  124. 124
  125. 125
  126. 126
  127. 127
  128. 128
  129. 129
  130. 130
  131. 131
  132. 132
  133. 133
  134. 134
  135. 135
  136. 136
  137. 137
  138. 138
  139. 139
  140. 140
  141. 141
  142. 142
  143. 143
  144. 144
  145. 145
  146. 146
  147. 147
  148. 148
  149. 149
  150. 150

Vecā Derība

Jaunā Derība

Psalmi 107 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)

Izglābto pateicība

1. "Pateiciet Tam Kungam, jo Viņš ir laipnīgs un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!"

2. Tā lai saka tie, ko Tas Kungs atpestījis, ko Viņš ir izglābis no spaidītāja rokas

3. un sapulcinājis no visām zemēm, no rītiem un vakariem, no ziemeļiem un no jūras.

4. Viņi maldījās tuksnesī pa nestaigājamiem ceļiem un neatrada pilsētas, kur varētu dzīvot,

5. izsalkuši un izslāpuši, tā ka viņu dvēsele viņos bija galīgi novārgusi un izmisusi.

6. Tad viņi piesauca To Kungu savās bēdās, un Viņš izglāba viņus no viņu posta

7. un vadīja uz pareiza ceļa, ka viņi nonāca apdzīvotā vietā.

8. Bet viņi lai pateicas Tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērnu vidū,

9. ka Viņš veldzēja izslāpušo un atspirdzināja ar barību izsalkušo.

10. Tie, kas sēdēja tumsā un nāves ēnā, būdami ieslīguši galīgā postā un saistīti dzelzs valgos,

11. jo viņi pretojās Dieva vārdiem un neizpildīja Visuaugstākā gribu,

12. bet Viņš nomāca viņu sirdi ar grūtām pūlēm, ka viņi paklupa un palīga nebija,-

13. tie tad piesauca To Kungu savās bēdās, un Viņš izglāba viņus no viņu bailēm

14. un izveda viņus no tumsas un nāves ēnas, un sarāva viņu saites.

15. Viņi lai pateicas Tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērniem,

16. ka Viņš salauza vara durvis un sagrāva dzelzs aizšaujamos.

17. Neprātīgie, kas sirga un cieta mokas savu grēku un savu noziegumu dēļ,

18. ka viņiem apriebās ēdiens un viņi nonāca gandrīz līdz pat nāves vārtiem,

19. tad viņi piesauca To Kungu savās bēdās, un Viņš viņus izglāba no viņu bailēm.

20. Viņš sūtīja Savu vārdu un dziedināja viņus, un izglāba viņus no bojā ejas.

21. Tie lai pateicas Tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērniem.

22. Viņi lai nes pateicības upurus un sludina ar prieku Viņa darbus.

23. Tie, kas ar kuģiem brauca pa jūru un veica lielos ūdeņos savus darījumus,

24. tie redzēja Tā Kunga darbus un Viņa brīnumus jūras virsū un dziļumos.

25. Pēc Viņa pavēles sacēlās vētra, kas sabangoja jūras viļņus,

26. tie pacēlās augšup pret debesīm un nogrima atkal dzelmē, tā ka viņu dvēsele trīcēja izmisumā un bailēs.

27. Tie viņus mētāja un svaidīja kā dzēruma pilnus, visa viņu gudrība bija galā.

28. Tad viņi piesauca To Kungu savās bēdās, un Viņš izglāba viņus no viņu bailēm.

29. Viņš apklusināja vētru, ka norima viļņi.

30. Viņi priecājās, ka iestājās klusums, un Viņš ieveda viņus iecerētajā ostā.

31. Viņi lai pateicas Tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērniem,

32. viņi lai cildina Viņu tautas draudzē un lai slavē vecajo saimē!

33. Viņš padarīja upes par tuksnesi un ūdens avotus par sausām un tukšām vietām,

34. un auglīgu tīrumu par sausu posta zemi tās iedzīvotāju ļaunuma dēļ.

35. Tuksnesi Viņš atkal pārvērš par ūdens dīķi un sausu zemi par avoksnainu.

36. Viņš tur nometināja izsalkušos, ka viņi tur uzcēla pilsētu, kur dzīvot,

37. un apsēja tīrumus un dēstīja vīnadārzus, kas nesa bagātus augļus.

38. Viņš svētīja viņus, ka viņi ļoti vairojās, un viņiem lopu nebija mazums.

39. Bet tad viņi gāja mazumā un panīka no nelaimes bēdām.

40. Viņš izgāza nievāšanu pār dižciltīgajiem un lika viņiem maldīties tuksnesī, kur nav ceļa.

41. Bet nabagos Viņš paaugstināja, izglāba viņus no viņu posta un vairoja viņu dzimumu kā avju pulku.

42. To redzēdami, priecāsies taisnie, un visai nelietībai jātur mute.

43. Kas ir gudrs, lai ņem to vērā un saprot Tā Kunga žēlastības darbus.