25. Pēc Viņa pavēles sacēlās vētra, kas sabangoja jūras viļņus,
26. tie pacēlās augšup pret debesīm un nogrima atkal dzelmē, tā ka viņu dvēsele trīcēja izmisumā un bailēs.
27. Tie viņus mētāja un svaidīja kā dzēruma pilnus, visa viņu gudrība bija galā.
28. Tad viņi piesauca To Kungu savās bēdās, un Viņš izglāba viņus no viņu bailēm.
29. Viņš apklusināja vētru, ka norima viļņi.
30. Viņi priecājās, ka iestājās klusums, un Viņš ieveda viņus iecerētajā ostā.
31. Viņi lai pateicas Tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērniem,
32. viņi lai cildina Viņu tautas draudzē un lai slavē vecajo saimē!
33. Viņš padarīja upes par tuksnesi un ūdens avotus par sausām un tukšām vietām,
34. un auglīgu tīrumu par sausu posta zemi tās iedzīvotāju ļaunuma dēļ.
35. Tuksnesi Viņš atkal pārvērš par ūdens dīķi un sausu zemi par avoksnainu.
36. Viņš tur nometināja izsalkušos, ka viņi tur uzcēla pilsētu, kur dzīvot,
37. un apsēja tīrumus un dēstīja vīnadārzus, kas nesa bagātus augļus.