3. Kad nu Israēls sapinās ar Baalu Peoru, tad Tā Kunga dusmas iedegās pret Israēlu.
4. Un Tas Kungs runāja uz Mozu: "Ņem visus tautas vadoņus un tos pakar Tā Kunga dēļ ar seju pret sauli, lai Tā Kunga dusmu kvēle pret Israēlu mitētos."
5. Tad Mozus sacīja Israēla soģiem: "Lieciet nonāvēt ikvienu no tiem vīriem, kas saistījušies ar Baalu Peoru!"
6. Un redzi, kāds Israēla vīrs nāca un atveda pie saviem brāļiem kādu midiāniešu sievu Mozus un visas Israēla draudzes acu priekšā; tie raudāja žēlabās pie Saiešanas telts durvīm.
7. Kad Pinehass, priestera Ēleāzara dēls, kas bija Ārona dēla dēls, to redzēja, tad viņš piecēlās no draudzes vidus un ņēma šķēpu savā rokā,
8. un viņš sekoja šim Israēla vīram guļamā telpā un izdūra abiem, Israēla vīram un tai sievai, to caur viņu pavēderi. Tad pārstāja miršana Israēla bērnu vidū.
9. Un pavisam to, kas sērgā nomira, bija divdesmit četri tūkstoši.
10. Tad Tas Kungs runāja uz Mozu:
11. "Pinehass, priestera Ēleāzara dēls, Ārona dēla dēls, ir novērsis Manu dusmu kvēli no Israēla bērniem ar to, ka viņš iedegās savā dusmu kaislībā viņu vidū; tāpēc, neskatoties uz Manu dusmu kvēli, Es neesmu pilnīgi iznīcinājis Israēla bērnus.
12. Tādēļ saki: redzi, Es viņam došu Savu miera derību,