1. Un notika, kad Dāvids bija atgriezies savā namā, tad Dāvids sacīja pravietim Nātānam: "Redzi, es dzīvoju ciedru namā, bet Tā Kunga derības šķirsts mīt zem telts drānām."
2. Tad Nātāns atbildēja Dāvidam: "Dari itin visu, kas vien ir tavā sirdsprātā, jo Dievs ir ar tevi!"
3. Bet tanī pašā naktī notika, ka Dieva vārds atklājās Nātānam, sacīdams:
4. "Noej un saki Manam kalpam Dāvidam: tā saka Tas Kungs: tu nedrīksti Man celt dzīvojamo namu!
5. Jo Es neesmu dzīvojis nevienā namā, sākot no tās dienas, kopš Es Israēla tautu esmu izvedis laukā no Ēģiptes, līdz šai dienai, bet Es esmu gājis no telts uz telti un no mājokļa uz mājokli.
6. Un vai Es esmu visu to laiku, kamēr Es esmu staigājis ar visu Israēlu, runājis vārdu uz kādu no Israēla soģiem, kam Es esmu pavēlējis ganīt Savu tautu, sacīdams: kādēļ jūs Man neesat uzcēluši ciedru namu?
7. Tāpēc tev tagad ir tā jāsaka Manam kalpam Dāvidam: tā saka Tas Kungs Cebaots: Es esmu tevi ņēmis no ganībām, prom no avīm, lai tu kļūtu par vadoni Manai Israēla tautai.