Nodaļas

  1. 1
  2. 2
  3. 3
  4. 4
  5. 5
  6. 6
  7. 7
  8. 8
  9. 9
  10. 10
  11. 11
  12. 12
  13. 13
  14. 14
  15. 15
  16. 16
  17. 17
  18. 18
  19. 19
  20. 20
  21. 21
  22. 22
  23. 23
  24. 24
  25. 25
  26. 26
  27. 27
  28. 28
  29. 29

Vecā Derība

Jaunā Derība

1. Laiku 17 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)

1. Un notika, kad Dāvids bija atgriezies savā namā, tad Dāvids sacīja pravietim Nātānam: "Redzi, es dzīvoju ciedru namā, bet Tā Kunga derības šķirsts mīt zem telts drānām."

2. Tad Nātāns atbildēja Dāvidam: "Dari itin visu, kas vien ir tavā sirdsprātā, jo Dievs ir ar tevi!"

3. Bet tanī pašā naktī notika, ka Dieva vārds atklājās Nātānam, sacīdams:

4. "Noej un saki Manam kalpam Dāvidam: tā saka Tas Kungs: tu nedrīksti Man celt dzīvojamo namu!

5. Jo Es neesmu dzīvojis nevienā namā, sākot no tās dienas, kopš Es Israēla tautu esmu izvedis laukā no Ēģiptes, līdz šai dienai, bet Es esmu gājis no telts uz telti un no mājokļa uz mājokli.

6. Un vai Es esmu visu to laiku, kamēr Es esmu staigājis ar visu Israēlu, runājis vārdu uz kādu no Israēla soģiem, kam Es esmu pavēlējis ganīt Savu tautu, sacīdams: kādēļ jūs Man neesat uzcēluši ciedru namu?

7. Tāpēc tev tagad ir tā jāsaka Manam kalpam Dāvidam: tā saka Tas Kungs Cebaots: Es esmu tevi ņēmis no ganībām, prom no avīm, lai tu kļūtu par vadoni Manai Israēla tautai.

8. Un Es esmu bijis ar tevi itin visur, kur vien tu esi gājis, un Es esmu izdeldējis visus tavus ienaidniekus tavā priekšā, un Es esmu tev darījis vārdu, kāds ir šīs zemes varenajiem.

9. Un Es gribu ierādīt Savai tautai Israēlam vietu, un Es to tur dēstīšu, lai tā savā vietā dzīvotu un turpmāk vairs netiktu satraukta un lai varmākas to vairs tā neizposta, kā tas bija iesākumā

10. un vēl tai laikā, kad Es iecēlu soģus pār Savu Israēla tautu; Es gribu pazemot visus tavus ienaidniekus, un Es tev daru zināmu, ka Tas Kungs tev cels namu.

11. Un notiks, kad tavu dienu skaits būs piepildījies un tev būs jāiet pie saviem tēviem, tad Es celšu kādu no taviem pēcnācējiem pēc tevis, kas būs no taviem dēliem, tam Es nostiprināšu viņa ķēniņa valsts varu.

12. Tas Man uzcels namu, un Es viņa troni nostiprināšu uz mūžīgiem laikiem.

13. Un Es tam būšu par tēvu, bet viņš Man būs par dēlu, un Savu žēlastību Es neatraušu no viņa, kā Es to gan esmu atrāvis no tava priekšgājēja.

14. Bet Es viņu ielikšu Savā namā un Savā ķēniņa valstībā uz mūžīgiem laikiem, un viņa tronis pastāvēs mūžīgi!"

15. Kā visi šie vārdi un visas šīs parādības mācīja, tā Nātāns to pateica Dāvidam.

16. Un ķēniņš Dāvids nāca un palika Tā Kunga priekšā, un sacīja: "Kas gan es esmu, Kungs, mans Dievs, un kas ir mans nams, ka Tu esi mani līdz šejienei vadījis?

17. Un tas vēl ir licies Tavās acīs pārāk maz, ak, Dievs, bet Tu vēl par Sava kalpa namu esi runājis par tāliem nākošiem laikiem, un Tu esi mani uzlūkojis kā no cilvēku kārtas un augsti cēlis, ak, Kungs, mans Dievs!

18. Un ko vēl Dāvids spētu Tev pateikt par godu, kāds Tavam kalpam piešķirts? Bet Tu jau pats pazīsti Savu kalpu!

19. Ak, Kungs, Sava kalpa labad un pēc Tava paša sirds nodoma Tu esi visas šīs lielās lietas darījis, lai visas šīs varenās lietas kļūtu zināmas.

20. Kungs, nav neviena, kas ir tāds kā Tu, un nav neviena cita dieva kā vien Tu, pēc visa, ko mēs savām ausīm esam dzirdējuši.

21. Un kur gan ir kāda cita tauta virs zemes, kas līdzinātos Tavai Israēla tautai, kuru Dievs pats Sev ir devis, lai to izglābtu Sev par īpašu tautu un lai Sev celtu lielu un bijājamu Vārdu ar lieliem un brīnišķīgiem darbiem, izdzīdams citas tautas Savas tautas acu priekšā, ko Tu pats esi izglābis no Ēģiptes.

22. Un Tu esi Savu tautu Israēlu iecēlis Sev par tautu uz mūžīgiem laikiem, un Tu, Kungs, esi kļuvis viņu Dievs.

23. Un tagad, Kungs, tas vārds, ko Tu esi sacījis Savam kalpam un viņa namam, lai tiek nostiprināts uz mūžīgiem laikiem, un dari, kā Tu esi sacījis!

24. Un Tavs Vārds būs nostiprināts un būs paaugstināts mūžīgi; un sacīs: Tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs, ir Dievs pār Israēlu un Israēla labā, - un Tava kalpa Dāvida nams pastāvēs stiprs Tavā priekšā!

25. Jo Tu, mans Dievs, esi atklājis Savam kalpam, ka Tu viņam gribi celt namu, un tādēļ Tavs kalps ir iedrošinājies lūgt Tava vaiga priekšā.

26. Un tagad, Kungs, Tu esi Dievs, un Tu esi runājis uz Savu kalpu par šīm labajām lietām,

27. un lai Tev labpatiktu svētīt Sava kalpa namu, ka tas pastāvētu mūžīgi Tavā priekšā, jo, ko Tu, Kungs, esi svētījis, tas ir svētīts mūžīgi!"