1. Es saku: tik ilgi, kamēr mantinieks ir mazgadīgs, nav nekādas starpības starp viņu un kalpu, kaut viņš ir visa kungs,
2. Bet līdz tēva nozīmētajam laikam viņš padots aizbildņiem un pārvaldniekiem.
3. Tā arī mēs, kamēr nebijām pieauguši, bijām pasaules pamatvielu kalpībā.
4. Bet Dievs, laikam piepildoties, sūtīja savu Dēlu, dzimušu no sievietes, padotu likumam,
5. Lai atpirktu tos, kuri bija padoti likumam, un lai mēs kļūtu pieņemti bērni.
6. Bet tā kā jūs esat bērni, tad Dievs sūtīja sava Dēla Garu jūsu sirdīs, kas sauc: Abba - Tēvs!
7. Tātad vairs nav kalps, bet ir dēls, un ja dēls, tad arī mantinieks caur Dievu.