7. Man bija liels prieks un mierinājums par tavu mīlestību, jo tu, brāli, apmierināji svēto sirdis.
8. Un lai gan es lielā paļāvībā uz Jēzu Kristu varu pavēlēt tev to, kas pienākas,
9. Tomēr mīlestības dēļ es tevi ļoti lūdzu, jo tu esi tāds kā sirmgalvis Pāvils, bet tagad arī Jēzus Kristus gūsteknis.
10. Es tevi lūdzu par savu dēlu Onēzimu, kuru, važās būdams, dzemdināju.
11. Viņš kādreiz bija tev nederīgs, bet tagad kā man, tā tev derīgs.
12. Es viņu aizsūtīju tev atpakaļ, bet tu viņu uzņem it kā manu sirdi!
13. Es gribēju paturēt viņu pie sevis, lai viņš tavā vietā kalpotu man evaņģēlija važās,
14. Bet bez tavas atļaujas es neko negribēju darīt, lai tava labdarība parādītos ne piespiesti, bet brīvprātīgi.
15. Varbūt viņš kādu brīdi aizgāja no tevis, lai tu viņu atgūtu mūžībai
16. Ne vairs kā vergu, bet verga vietā mīļotu brāli, īpaši man, bet vēl vairāk tev kā miesīgi, tā Kungā.