13. Nebrīnieties, brāļi, ja pasaule jūs ienīst!
14. Mēs zinām, ka esam pārnesti no nāves dzīvībā, jo mēs mīlam brāļus. Kas nemīl, paliek nāvē.
15. Katrs, kas savu brāli ienīst, ir slepkava; un jūs zināt, ka nevienā slepkavā nav mūžīgās dzīvības, kas paliktu viņā.
16. No tā mēs pazinām Dieva mīlestību, ka Viņš par mums atdeva savu dzīvību; tā arī mums pienākas savu dzīvību atdot par brāļiem.
17. Kam būtu šīs pasaules manta un viņš redzētu savu brāli trūkumā, bet noslēgtu tam savu sirdi, kā gan Dieva mīlestība paliktu viņā?
18. Mani bērniņi, nemīlēsim vārdos, ne ar mēli, bet darbos un patiesībā!
19. No tā mēs zinām, ka esam no patiesības, un Viņa priekšā varam mierināt savas sirdis.
20. Ja mūsu sirds pārmet mums, Dievs ir lielāks nekā mūsu sirds, un zina visu.
21. Mīļie, ja mūsu sirds nepārmet, tad mums ir paļāvība uz Dievu.
22. Un visu, ko mēs lūgsim, to saņemsim no Viņa, jo mēs izpildām Viņa baušļus un darām to, kas Viņam patīkams.