1. Klau! Vai gudrība nesauc, un vai atziņa neliekas sevi dzirdam?
2. Tiešām, tā stāv kalnu augstumos atklāti ceļā un pat ielas malā.
3. Pie pilsētas vārtiem, kur tajos var ieiet pa durvīm, viņa skaļi kliedz un brēc:
4. "Ak, jūs vīri, ar saviem kliedzieniem es vēršos pie jums, un mani saucieni domāti ļaudīm!
5. Veltījiet, neprātīgie, savu uzmanību gudrībai, un jūs, ģeķi, lieciet manus vārdus sev nopietni pie sirds!
6. Klausaities, jo es gribu runāt svarīgas lietas, un es atdarīšu savu muti taisnībai!