4. bet pēc tam tās ir rūgtas kā vērmeles un asas kā abās pusēs griezīgs zobens.
5. Viņas kājas virzās pazemē nāvei pretī, viņas gaitas noved kapa tumsā.
6. Viņa neievēro dzīvības ceļu, grīļodamās sper soļus viņas kājas un nezina, kurp aiziet.
7. Tad nu uzklausiet mani labi uzmanīgi, mani bērni, un necentieties izvairīties no manas mutes vārdiem!
8. Lai tavi ceļi būtu tālu projām no viņas un netuvojas viņas nama durvīm,