2. lai tu paturētu prātā labu padomu un lai tava mute glabātu atzīšanu.
3. Jo svešas, netiklas sievas lūpas ir saldas kā medus, un viņas rīkle, tai runājot, ir glumāka par labāko eļļu,
4. bet pēc tam tās ir rūgtas kā vērmeles un asas kā abās pusēs griezīgs zobens.
5. Viņas kājas virzās pazemē nāvei pretī, viņas gaitas noved kapa tumsā.
6. Viņa neievēro dzīvības ceļu, grīļodamās sper soļus viņas kājas un nezina, kurp aiziet.
7. Tad nu uzklausiet mani labi uzmanīgi, mani bērni, un necentieties izvairīties no manas mutes vārdiem!
8. Lai tavi ceļi būtu tālu projām no viņas un netuvojas viņas nama durvīm,
9. lai tu nepamestu savu godu svešinieku priekšā un nezaudētu savu dzīvību no laulības pārkāpējas sievas saniknotā vīra rokas,
10. lai svešinieki neiedzīvojas no tava īpašuma, lai tava darba augļi nenāk par svētību svešam namam,
11. un lai tev nebūtu pēc tam jāvaid, kad tu būsi izšķiedis savu mantu un novājinājis savu miesu,
12. un lai tev nebūtu jāsaka:"Kā gan es ienīdu kādreiz manis izpelnīto pārmācību, un kā mana sirds šķendējās par man uzlikto sodu,