1. Mans dēls, ievēro manu gudrību un pievērs savu ausi manas mācības vārdiem,
2. lai tu paturētu prātā labu padomu un lai tava mute glabātu atzīšanu.
3. Jo svešas, netiklas sievas lūpas ir saldas kā medus, un viņas rīkle, tai runājot, ir glumāka par labāko eļļu,
4. bet pēc tam tās ir rūgtas kā vērmeles un asas kā abās pusēs griezīgs zobens.
5. Viņas kājas virzās pazemē nāvei pretī, viņas gaitas noved kapa tumsā.