21. Par trim lietām nodreb zeme, un ceturto tā arī nevar panest:
22. nemieru rada vispirms vergs, kļūdams par ķēniņu, tāpat nejēga, kad viņš ir pārmērīgi maizes paēdis,
23. arī apsmieta sieva, ja viņu vēlāk tomēr kāds apprec, un kalpone, ja viņa stājas savas kundzes vietā.
24. Četrējādi radījumi ir mazi zemes virsū un tomēr gudrāki par īsteno atziņu nesējiem:
25. skudras, nespēcīga tauta, un tomēr viņas vasarā sakrāj sev barību ziemai;
26. truši, arī vāji radījumi, un tomēr viņi ceļ savus mitekļus klintīs;
27. siseņi, viņiem nav ne ķēniņa, ne vispār kāda valdnieka, un tomēr viņi dodas no vienas vietas uz otru lielos sakārtotos baros kā karavīri pulkos;
28. zirnekļi, kas auž ar savām rokām un tomēr mīt arī ķēniņu pilīs.
29. Trejiem ir krāšņs gājiens, un arī ceturtais iet labi:
30. lauva, varens zvēru starpā, kas nekad nevienam negriež ceļu un neviena priekšā negriežas atpakaļ;
31. kurta suns ar labiem gurniem un āzis, un ķēniņš sava karaspēka priekšgalā.
32. Ja tu esi ģeķīgi lielījies un dzīries darīt ko ļaunu, tad liec roku uz savu muti!
33. Ja pienu kuļ, tad no tā sataisa sviestu, un, ja kāds pārmērīgi spēcīgi šņauc degunu, tad tāds uzšņauc asinis, un, ja kāds kādu kaitina viņa dusmās, tad būs nesaskaņas un asu vārdu maiņa.