11. Ir starp ļaudīm tādi, kas savu tēvu nolād un savu māti nesvētī;
12. ir tādi, kas sev paši šķiet šķīsti un tomēr nav nomazgājuši tiem pielipušos sārņus.
13. Ir tādi, kas savas acis augstu ceļ un pašapzinīgi cilā savus acu plakstiņus,
14. un ir tādi, kam zobeni priekšzobu un naži dzerokļu vietā un kas aprij pat nelaimīgos zemē un nabagos ļaužu starpā.
15. Asinssūcējai ir divas meitas: dod šurp! Dod šurp! Trīs lietas nav piesātināmas, un arī ceturtā nesaka: diezgan!
16. Elle, neauglīgas sievas klēpis, zeme, nekad nespēdama atdzerties ūdens, un arī uguns nesaka nekad: nu ir diezgan!
17. Acs, kas nievā tēvu un neatzīst par nepieciešamu paklausīt mātei, ir jāizknābj kraukļiem upes malā un jāaprij jauniem ērgļiem.
18. Trīs lietas man šķiet brīnumainas, un ceturto es nesaprotu:
19. ērgļa ceļš padebešos, čūskas ceļš pāri klintij, kuģa ceļš jūras vidū un vīra ceļš pie jaunavas.
20. Tāds pats ir arī laulības pārkāpējas sievas ceļš; viņa bauda tai priekšā likto cienastu, noslauka muti un saka:"Es nekā ļauna neesmu darījusi!"
21. Par trim lietām nodreb zeme, un ceturto tā arī nevar panest:
22. nemieru rada vispirms vergs, kļūdams par ķēniņu, tāpat nejēga, kad viņš ir pārmērīgi maizes paēdis,
23. arī apsmieta sieva, ja viņu vēlāk tomēr kāds apprec, un kalpone, ja viņa stājas savas kundzes vietā.
24. Četrējādi radījumi ir mazi zemes virsū un tomēr gudrāki par īsteno atziņu nesējiem:
25. skudras, nespēcīga tauta, un tomēr viņas vasarā sakrāj sev barību ziemai;
26. truši, arī vāji radījumi, un tomēr viņi ceļ savus mitekļus klintīs;
27. siseņi, viņiem nav ne ķēniņa, ne vispār kāda valdnieka, un tomēr viņi dodas no vienas vietas uz otru lielos sakārtotos baros kā karavīri pulkos;