5. Daudz dzeloņu un valgu ir aplamam cilvēkam viņa dzīves ceļā, bet, kas turas tālu no tiem, tas saglabā savu dzīvību.
6. Māci savam bērnam viņa ceļu, no tā viņš neatstājas arī tad, kad viņš jau vecs kļuvis.
7. Bagātais valda pār nabagiem, un, kas aizņemas, kļūst par aizdevēja kalpu.
8. Kas netaisnību sēj, tas bēdas pļaus un ies bojā no savas blēdības rīkstes.
9. Maigas labsirdības pilna acs tiek svētīta, jo cilvēks ar tādu aci dod no savas maizes arī nabagiem.
10. Izdzen ņirgātājos, tad izzudīs nesaskaņas, apklusīs rāšanās un otra nicināšana.
11. Kam ir šķīsta sirds, tas mīl To Kungu, un, kura lūpas mīlīgi runā, tam ķēniņš ir draugs.
12. Tā Kunga acis apsargā labu padomu, bet nelieša vārdus Viņš izdeldē.
13. Sliņķis saka:"Ārā ir lauva, es varētu tikt uz ielas saplosīts!"
14. Netiklu sieviešu mute ir dziļa bedre; ko Tas Kungs ienīst, tas tajā iekrīt.
15. Muļķīgas blēņas mīt bērna sirdī, bet audzinātāja rīkste aizdzīs tās tālu prom no viņa.
16. Kas dara netaisnību nabagajam, lai ar to vairotu savu mantu, un dod bagātajam, tas nokļūs trūkumā.