9. Ir labāk dzīvot jumta pažobeles kaktā nekā skaistā namā kopā ar nemitīgi rājošos sievu.
10. Bezdievīgā dvēsele kāro ļaunu; tuvākais neatrod žēlastību viņa acīs.
11. Ja nosoda kādu apsmējēju, tad nesaprašas kļūst gudri, bet, ja pamāca kādu gudro, tad viņš kļūst vēl dziļāks sava prāta gudrībā.
12. Ir viens Taisnais, kas skatās uz bezdievīgā namu, un Viņš nogāž bezdievīgos nelaimē.
13. Kas savas ausis aizbāž pret nabago, tas kādreiz pats sauks, bet neviens uz viņu neklausīsies.
14. Slepenībā pasniegta dāvana remdē dusmas, bet tieši klēpī ielikts dāvinājums mīkstina jau jo spēcīgu niknumu.
15. Taisnajam ir prieks darīt to, kas ir taisnīgs, bet darīt to ir bailes ļaundariem.
16. Cilvēks, kas nomaldījies projām no gudrības ceļa, nokļūs mirušo draudzē.
17. Kas labprāt dzīvo priekos, tam pietrūks, un, kas mīl vīnu un eļļu, tas nekļūst bagāts.
18. Bezdievim ir jākļūst atdotam taisnīgā un nelietim sirdsskaidrā vietā.
19. Ir labāk dzīvot izpostītā zemē nekā pie kašķīgas un dusmīgas sievas.
20. Īsteni gudra cilvēka namā ir mīlīgas iekārojamas lietas un eļļa, bet nepraša to visu izšķiež.
21. Kas dzenas pēc taisnības un lēnprātības, tas atrod dzīvību, taisnību un godu.
22. Viens pats gudrais iegūst savā varā kara varoņu pilsētu un gāž tās varu, uz kuru tā paļaujas.
23. Kas piesarga savu muti un savu mēli, tas pasarga no bailēm savu dvēseli.
24. Kas ir lepns un pārgalvīgs cilvēks, to īsteni saucam par zaimotāju, un viss, ko vien viņš dara, ir traka pārgalvība.