2. Vientiesīgam nejēgam nav prieka par saprātu, bet viņam patīk izpaust to, kas mīt viņa sirdī.
3. Kur nokļūst bezdievis, tur ierodas arī nicināšana un negods ar izsmieklu.
4. Vārdi īsta vīra mutē ir kā dziļi ūdeņi, un gudrības avots ir kā plata un strauja upe.
5. Nav labi izrādīt cienību kādam bezdievim un tādēļ nodarīt pāri taisnajam tiesas priekšā.
6. Vientiesīga neprašas lūpas pavedina uz bāršanos, un viņa mute cīnās, lai beidzot viņš pats saņemtu sitienus.
7. Vientiesīga neprašas mute ir viņam pašam par postu, un viņa lūpas tur viņa paša dvēseli slazdu valgā.
8. Lišķa vārdi ir kā saldi kumosi un iet visai pie sirds.
9. Kas laisks savā darbā, ir brālis tam, kas pats izšķiež savu mantu.
10. Tā Kunga Vārds ir stipra pils, taisnais dodas turp un top pasargāts.
11. Bagātajam manta ir viņa stiprā pils un ir it kā augsts mūris viņa iedomībā.
12. Priekš bojā iešanas cilvēka sirds kļūst lepna, bet pazemība ved godā.
13. Kas atbild, iekāms viņš dzirdējis, tam piemīt vientiesība un tas piedzīvos kaunu.
14. Kam vīrišķīga sirds, tas māk sapratīgi turēties arī ciešanās, bet, ja kādu pārņēmis izmisums, kas var to panest?
15. Sapratīga sirds iemanto gudrību, un gudra auss meklē atzīšanu.
16. Dāvanas atver cilvēkam durvis un vārtus, tās noved viņu arī lielu kungu vaiga priekšā.
17. Ikviens kā pirmais šķiet savas sūdzības lietā taisns esam; tikai kad lietā iesaistās viņa pretinieks, tā noskaidrojas.