5. Tiklā cilvēka taisnīgums dara līdzenu viņa ceļu, bet bezdievīgais kritīs pats savas bezdievības dēļ.
6. Tiklo taisnīgums viņus izglābs, bet nievātāji un nicinātāji sapīsies paši savās blēdībās un ļaunprātībās.
7. Kad bezdievīgs cilvēks mirst, tad visas viņa cerības ir pagalam, un netaisno gaidas iznīkst galīgi.
8. Taisnīgais tiek atraisīts no savām likstām, un bezdievīgais nāk viņa vietā.
9. Viltnieka un liekuļa valodas dēļ viņa tuvākais top postā likts, bet taisnie to novēro un paglābjas.
10. Pilsēta priecājas, kad taisnajiem labi klājas, un gavilē, ja bezdievji iet bojā.
11. Caur tiklo ļaužu svētību pilsēta tiek paaugstināta, bet bezdievīgo runu dēļ tā tiek sagrauta.
12. Kas savu tuvāku nievā, ir neprātis, bet sapratīgs vīrs klusē.
13. Mēlnesis negribot pats atklāj, ko viņš slepeni zina, bet, kam uzticama sirds, tas to noslēpj.
14. Kur nav krietnas vadības, tur tauta iet bojā, bet, kur daudz sapratīgu padomdevēju, tur viss izdodas labi.
15. Kas par otru galvo, cietīs zaudējumus, bet, kas no galvošanas sargās, ir drošs.
16. Labsirdīga sieva iegūst goda pilnu stāvokli, bet varmākas iegūst bagātību.
17. Žēlsirdīgs cilvēks dara labu pats sev, bet nežēlīgais tomēr nereti skumdina savu garu un ar to kaitē pats savas miesas spēkiem.